Teuvo Tulio (1912-2000) ir neapðaubâmi somu kino melodrâmas meistars un viens no Somijas kinovçstures nozîmîgâkajâm personâm. Uz kâdu laiku viòð Somijâ tika aizmirsts, bet pçdçjo gadu desmitu laikâ ir atkal atrasts, un îpaði kino interesentu lokâ viòð ir kïuvis par kulta personu. Tulio tika uzskatîts par mistisku un eksotisku personu. Kâ viòð pats stâstîja - no tçva puses viòð bija mantojis turku asinis. Uz Latvijas austumiem gadsimtu gaitâ bija pârcçluðies dzîvot daudzi turki un tur atrodas pat ciems ar nosaukumu Turki.
Ar savu eksotisko un pievilcîgo ârieni Tulio bija jauns tçls somu kino un atgâdinâja Holivudas varoni-mîlnieku Rûdolfu Valentino. Ilgu laiku prese viòu dçvçja par "somu Valentino", bet rets soms zin, ka viòa saknes ir atrodamas nevis austrumu zemçs, bet gan pavisam neeksotiskajâ lauku apvidû Latvijas austrumos.
Pçc paða Tugaja stâstîtâ, viòð, Teodors Antoniuss Tugajs, bija dzimis 1912. gadâ, vilcienâ, kas devâs uz Pçterburgu. Tugaja mâte bija latgaliete, un zçns savu bçrnîbu pavadîja vecvecâku Garðinu mâjâs Rçzeknes rajona Makaðânu (tagadçjâ Ilzeskalna) pagasta Ðíerbinîkos.
Tulio mâte bija balerîna. Ar Teodora tçvu viòa izðkîrâs vçl pirms dçla piedzimðanas. Viòai nepatika dzîvot attâlajâ lauku novadâ un drîzvien viòa pârcçlâs uz dzîvi Pçterburgâ un atstâja Teodoru vecvecâku aprûpç. Vçlâk Teodora mâte apprecçjâs ar somu un 10-gadîgais Teodors sâka dzîvot ar mâti Somijâ. Tulio ar sirsnîbu atcerçjâs savu bçrnîbu Latgales laukos un arî pârbraucot dzîvot uz Somiju, vasaras joprojâm pavadîja Ðíerbinîkos.
Tugajs uzsâka savu kinokarjeru 1929. gadâ kâ aktieris Valentîna Vâla filmâ Melnâs acis. Pievçrðoties reþisora un producenta darbam viòð aizstâja savu vârdu ar pseidonimu Teuvo Tulio (Teuvo - Teodors somu valodâ, tuli - uguns). Nozîmîgâkâs viòa reþisçtâs filmas bija Mirusi jauna (1937), Dziesma par ugunssârto ziedu (1938), Mîlestîbas krusts (1946) un Kaisles vaþâs (1947). Neskaitot vienu komçdiju visas 16 Tulio filmas ir melodrâmas.
Pçdçjâ laikâ arî Latvijâ par Tulio un viòa latviskâm saknçm uzzin arvien vairâk. 2002. gada ARSENÂLA kinofestivâlâ Rîgâ tika râdîtas viòa filmas. Arî Rçzeknç ir pastiprinâjusies interese par savu novadnieku.
Pateicoties Somijas kinoarhîva sadarbîbai ar Helsinku pilsçtas mâkslas muzeju ir tapusi izstâde "Teuvo Tulio - Kaisles vaþâs", kura sastâv no kinokadru reprodukcijâm un kinofragmentiem. 2003. gada pavasarî Latgales kultûrvçstures muzejs vçrsâs pie Somijas vçstniecîbas ar piedâvâjumu uzsâkt kopprojektu par Teuvo Tulio. Ðîs sadarbîbas rezultâtâ 2004. gada vasarâ Rçzeknç tika atklâta ðî izstâde. Izstâdes atklâðanas dienâ apmeklçtâjiem bija iespçja noskatîties divas garas Tulio veidotas filmas Dziesma par ugunssârto ziedu (1938) un Tu esi manâs asinîs (1956), kuras tika râdîtas Rçzeknes pilsçtas domes zâlç.
Izstâde par Teuvo Tulio bija 2004. gada spilgtâkais ar somu kultûru saistîtais pasâkums Latvijâ, kas piesaistîja negaidîti daudz uzmanîbas un intereses. Jautâjums, kas vispirms interesçja izstâdes apmeklçtâjus bija tas, kâdu iespaidu uz mâkslinieka daiïradi ir atstâjis laiks, ko viòð bçrnîbâ pavadîja Latgalç. Atbilde ir rodama dramatiskajâs kinofilmâs, kuras cerams bûs apskatâmas Latvijâ arî turpmâk.
Helsinku pilsçtas mâkslas muzeju
