Tieši uz saturu
Somijas ārlietu ministrija

Somijas vēstniecība, Rīga: Par Somiju: Ālandu salas

SOMIJAS VĒSTNIECĪBA, Rīga

Kalpaka bulvaris 1
LV-1605 Rīga, Latvija
Tel. +371-6707 8800
E-pasts sanomat.rii@formin.fi
English | Latviski | Suomi | Svenska |  | 
Normāli burtiRakstīt lielākiem burtiem
 

Ālandu salas

Ālandu salu administratīvā province atrodas Somijas dienvidrietumu piekrastē. Ālandu salas ir autonoms, demilitarizēts Somijas reģions, kuru apdzīvo galvenokārt Somijas zviedri. Ālandu salas sastāv no vairāk nekā 6700 salām, bet pašlaik 28 000 Ālandu iedzīvotāju apdzīvo tikai 65 salas. Vairāk nekā 40 procenti ālandiešu dzīvo reģiona vienīgajā pilsētā Mariehamnā, kas ir viena no Ālandu salu 16 pašvaldībām.

Īsumā par Ālandu salām

Kopējā platība – 13 517 km², no tās sauszeme – 1527 km²

Galvenā sala – 1010 km²

Iedzīvotāju skaits (31.12.2010.) – 28 007, no viņiem 11 190 dzīvo Mariehamnā.

 Ālandu salu demilitarizācija 

Map of the Åland Islands.Ālandu salas atrodas Somijas dienvidrietumu piekrastē. Foto: Annika Jansone/www.visitaland.com

Ālandu salas ir demilitarizēts reģions. Tas nozīmē, ka šajā provincē nedrīkst būt izvietoti militārie spēki, kā arī militāri nocietinājumi. Ālandu salas ir arī neitrāla teritorija, tāpēc militāra konflikta gadījumā to nedrīkst iesaistīt karadarbībā.

Pēc Ārlietu Ministrijas lūguma Somijas Zemes Ierīcības Pārvalde, izmantojot modernu koordinātu sistēmu, veica Ālandu salas demilitarizētā reģiona, ko nosaka Konvencija par Ālandu salu demilitarizāciju un neitralitāti (Līgumu sērija 1/1922)  robežu nospraušanu. 2012. gada decembrī tehniskā robežu nospraušana tika veikta pamatojoties uz priekšlikumiem, kurus izteica 2005. gadā pie Tieslietu Ministrijas izveidotā darba grupa. Robežu nospraušana atļauj demilitarizēto zonu iezīmēt kartēs.

.

pdfTechnical delimitation (PDF)

pdfRequest for action (PDF)

pdfAttachment (PDF)

Ālandu salu autonomijas vēsture

Ālandu salas, tāpat kā Somija, bija daļa no Zviedrijas Karalistes, bet 1809. gadā, Zviedrijai atsakoties no Somijas par labu Krievijas impērijai, tā kļuva par daļu no Somijas Lielkņazistes. Somijai iegūstot neatkarību 1917. gadā, Ālandu salu pašvaldību pārstāvji nolēma atkalapvienoties ar Zviedriju. Somija noraidīja ālandiešu prasības, un 1920. gadā Somijas parlaments mēģināja atrisināt šo problēmu, pieņemot Ālandu salu Autonomijas likumu. Ālandieši atteicās to atzīt, un, tā kā Ālandu salu statuss varēja kļūt par iemeslu atklātam konfliktam starp Somiju un Zviedriju, problēmas risinājums tika uzticēts nesen izveidotajai Nāciju Līgai.

Nāciju Līga piešķīra Somijai augstāko varu pār Ālandu salām 1921. gadā. Somijai bija obligāti jāgarantē Ālandu salu iedzīvotājiem zviedru kultūras, valodas, vietējo tradīciju un pašpārvaldes iespējas. Miera sarunās pēc Krimas kara Parīzē 1856. gadā tika panākta vienošanās par Ālandu salu demilitarizāciju. Nāciju Līgai atrisinot suverenitātes jautājumu 1921. gadā, 1856. gadā pieņemtais lēmums par demilitarizāciju tika apstiprināts. Konvencijā tika ietverts, ka Ālandu salas ir neitrālas. Lēmums par demilitarizāciju tika apstiprināts Parīzes Miera līgumā 1947. gadā.

Ālandu salu Autonomijas likums, kas bija pieņemts 1920. gadā, tika pilnībā pārskatīts 1951. gadā un 1993. gadā.  

Ālandu salu parlaments

Ālandu salu likumdošanas orgāns parlaments sastāv no 30 deputātiem, kas tiek ievēlēti ik pēc četriem gadiem. Parlaments ieceļ Ālandu salu Reģionālo valdību.

Parlaments pieņem likumus nozarēs, kas ir saistītas ar reģiona iekšlietām un lemj par autonomā apgabala budžetu. Parlaments sadala Ālandu salu budžetu. Budžeta ieņēmumi sastāv no Ālandu salu ienākumiem un noteiktas summas, ko piešķir Somijas valdība, tā ir nodokļu daļas atmaksa, ko Ālandu salu autonomais apgabals nodokļu veidā iemaksā Somijas valstij.

Ālandu salu parlamentam ir tiesības pieņemt likumus šādās jomās:

  • izglītība, kultūra un vēstures pieminekļu saglabāšana;

  • medicīna un veselības aprūpe;

  • apkārtējā vide;

  • industrijas attīstības veicināšana;

  • reģiona transports;

  • vietējā pašpārvalde;

  • kārtības nodrošināšana; 

  • pasta sakari;

  • radio un televīzija.

    Somijas valsts likumi attiecas uz jomām, kurās Ālandu salu parlamentam nav tiesību pieņemt likumus:

  • ārlietas;

  • civilkodeksa un kriminālkodeksa likumu lielākā daļa;

  • tiesu sistēma;

  • muita; 

  • valsts nodokļu sistēma.

Ālandu salām ir viens pārstāvis Somijas parlamentā, kas uzrauga Ālandu salu interešu pārstāvniecību šajās jomās.

Tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu Ālandu salās

Aerial photo. Islands, water and a cruise ship.Ālandu salas sastāv no vairāk nekā 6700 salām. Foto: www.visitaland.com

Tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu ir garantētas tiem, kas dzimuši Ālandu salās, vai vienam no vecākiem tā ir dzīvesvieta. Imigranti, kas dzīvo Ālandu salās piecus gadus, ir Somijas pilsoņi un prot zviedru valodu pietiekamā līmenī, var pieteikties pastāvīga iedzīvotāja statusa saņemšanai. Tie, kas dzīvojuši ārpus Ālandu salām vairāk nekā piecus gadus, zaudē tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu.

Tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu Ālandu salās ir obligāta prasība, lai iegūtu tiesības:

  • vēlēt un tikt ievēlētam parlamentā;

  • iegūt īpašumā vai valdīt pār nekustāmo īpašumu Ālandu salās;

  • nodarboties ar uzņēmējdarbību Ālandu salās.

    Ālandu salu valdība var noteikt atbrīvojumus no prasībām pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai tiem, kas vēlas iegādāties nekustamo īpašumu vai veikt uzņēmējdarbību Ālandu salās.

Valodu likums Ālandu salās

Flag of the Åland Islands on a flagpole.Ālandu salām ir savs karogs. Foto: Henna Knūtila/www.visitaland.com.

Ālandu salu oficiālā valsts valoda ir zviedru valoda. Tas nozīmē, ka zviedru valoda ir saziņas līdzeklis reģionālajās, pašvaldību un valsts iestādēs Ālandu salās. Jebkāda saziņa starp Somijas valsti un Ālandu salu oficiālajām struktūrām notiek zviedru valodā saskaņā ar Ālandu salu Autonomijas likumu.

Turklāt jebkāda saziņa ar Somijas iedzīvotājiem, kuriem dzimtā valoda ir somu valoda, un Ālandu salu oficiālajām struktūrām notiek zviedru valodā.

Ālandu salu īpašais statuss ES

Somijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti 1995. gadā, Ālandu salu parlaments saskaņā ar Autonomijas likumu pēc diviem referendumiem piekrita Ālandu salu dalībai ES. Ālandu salu un ES attiecības ir noteiktas protokolā, kurā ir īpaši nosacījumi attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi un uzņēmējdarbību Ālandu salās, tādējādi apliecinot Ālandu salu īpašo statusu saistībā ar starptautisko tiesību normām.

Ālandu salu protokolā ir arī noteikts, ka Ālandu salas ir uzskatāmas par trešo teritoriju attiecībā uz netiešiem nodokļiem, kas pieļauj preču beznodokļu tirdzniecību pasažieriem, kas ceļo starp Ālandu salām un citām ES dalībvalstīm, lai gan atbrīvojums no nodokļiem starp ES dalībvalstīm bija spēkā tikai līdz 1999. gada 1. jūlijam. Šis izņēmums ļauj turpināt beznodokļu tirdzniecību pasažieriem, kas ceļo starp Ālandu salām un Somijas cietzemi.

Saziņas grupa starp Ālandu salu valdību un Ārlietu Ministriju

Saziņas grupa starp Ālandu salu valdību un Ārlietu Ministriju tika izveidota 1998. gadā pēc toreizējās Ārlietu ministres Tarjas Halonenas lēmuma. Tā tika izveidota, lai attīstītu un paplašinātu Ālandu salu piemēra izmantošanu starptautiskajā kontekstā un lai palielinātu informētību par šo provinci, kā arī lai veicinātu kontaktus ar to.

pdfAction Plan of the Contact Group 2013
 

© Somijas vēstniecība, Riga | Informācija www-pakalpojumam | Kontaktinformâcija