Tieši uz saturu
Somijas ārlietu ministrija

Somijas vēstniecība, Rīga: Vēstniecība: Vēsture

SOMIJAS VĒSTNIECĪBA, Rīga

Kalpaka bulvaris 1
LV-1605 Rīga, Latvija
Tel. +371-6707 8800
E-pasts sanomat.rii@formin.fi
English | Latviski | Suomi | Svenska |  | 
Normāli burtiRakstīt lielākiem burtiem
 

Vēsture

Somijas un Latvijas diplomātisko attiecību vēsture

Latvija pasludināja neatkarību 1918. gada 18. novembrī. Somija atzina Latviju 1919. gada 23. augustā, bet, tāpat kā citas Rietumu valstis – tikai de facto. 1921. gadā situācija Padomju Krievijā tomēr tiktāl nostabilizējās, ka Somija varēja atzīt Latviju arī de jure.

Par Latvijas pagaidu pārstāvniecību Somijā lēmumu pieņēma 1919. gada sākumā un vēl tā paša gada laikā to pārveidoja par pilntiesīgu sūtniecību. 1920. gadā par Somijas pārstāvi uz Rīgu nosūtīja pagaidu pilnvaroto Reino Silvanderi (vēlāk Silvanto). No 1921. gada līdz pat 1926. gadam, kad Rīgā atvēra pilntiesīgu sūtniecību, Tallinas sūtnis bija līdzakreditēts Latvijā. Praksē Silvanders visu laiku bija darbojies Rīgā un viņu iecēla arī par pirmo sūtni. 1926. gada 4. februārī Silvanders iesniedza savu pilnvaru prezidentam Čakstem. 1926. gadā valstu prezidenti apmainījās ar valsts vizītēm, kuras abās pusēs tika labi uzņemtas. Līdz tam Somijas un Baltijas valstu starpā 19. gs. 20-to gadu sākumā veidotās robežvalstu politikas laiks bija pagājis.

Līdz 1934. gadam visas Baltijas valstis bija kļuvušas par diktatūrām, Latvija – Kārļa Ulmaņa vadībā. Šīs diktatūras pārstāvēja sentimentālu un ideālistisku zemniecisku patriotismu un izmaiņas ārpolitikā bija nelielas.

Saskaņā ar Molotova - Ribentropa pakta (1939. gada 23. augusts) slepeno protokolu Somija, Igaunija, Latvija un Lietuva piederēja pie PSRS ietekmes zonas. Kad Somija, atšķirībā no Baltijas valstīm, nepiekrita PSRS prasībām, 1939. gadā PSRS tai uzbruka. Sākoties Ziemas karam, Latvijā bieži bija izjūtamas simpātijas pret Somiju. Somijas sūtnis Palins savā ziņojumā to apraksta sekojoši:

”Vēlos tieši un īpaši uzsvērt, ka pēdējo, Somijai tik grūto nedēļu laikā esmu saņēmis neskaitāmus apliecinājumus tām simpātijām, cieņai un apbrīnai, ko attiecībā uz Somiju un tās nostāju šeit plašās masās pazina un pazīst… Vienlaikus man tomēr ir jākonstatē, ka šo Somiju simpatizējošo uzskatu paušana ir notikusi izteikti ‘privātā kārtā’. Ir licies, ka simpātiju izteicēji izjūt bailes par to, ka krievi varētu par tiem uzzināt.”

PSRS okupēja Latviju 1940. gada vasarā. Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika vēlāk tajā pašā gadā pārtrauca diplomātiskās attiecības arī ar Somiju un paziņoja, ka valstī izvietotajām vēstniecībām savu darbību ir jāpārtrauc. 1940. gada 22. augustā Somijas pārstāvēšanai Latvijā iestājās vairāk kā piecdesmit gadu ilgs pārrāvums. Vēlāk daudzi latvieši ir konstatējuši, ka Ziemas karš acīmredzot ir novilcinājis Baltijas valstu padomju okupāciju apmēram par gadu.

20. gs. 80-to gadu sākumā Baltijas republikās radās nacionālās frontes kustības, kas tiecās uz tautu pašnoteikšanos un Baltijas valstu neatkarību. PSRS sabrukšana 80-to gadu beigās sāka izskatīties arvien iespējamāka. Baltijas valstis izdeva savas neatkarības deklarācijas, kurās pieprasīja augstākās varas pārcelšanu no Maskavas uz republikām. Latvijas Augstākā Padome deklarāciju pieņēma 1990. gada 4. maijā un PSRS neveiksmīgā puča mēģinājuma laikā Latvija 1991. gada 21. augustā pasludināja neatkarību. Krievijas Federācija atzina Latvijas neatkarību dažas dienas vēlāk, un vairākas valstis pēc tam ar Latviju atjaunoja diplomātiskās attiecības. Somijā sarunas par Baltijas valstu neatkarības centieniem ir bijušas uzmanīgas, bet kad PSRS sabrukšana izskatījās neizbēgama, Somija uzsāka darbību, lai atjaunotu attiecības ar Baltijas valstīm.

Tā kā Somija nekad nebija juridiski atzinusi Baltijas valstu pievienošanu PSRS, valstu neatkarību nebija jāatzīst no jauna un starp valstīm varēja atjaunot PSRS okupācijas laika pārtrauktās diplomātiskās attiecības.

Lēmums par diplomātisko attiecību atjaunošanu stājās spēkā 1991. gada 29. augustā. Somijas vēstniecība oficiāli sāka darbību pagaidu telpās Vecrīgā 1991. gada oktobra sākumā. 1996. gada novembrī Somijas vēstniecību pārcēla uz pirms Otrā pasaules kara daļēji īrētajām, bet tagad kapitāli atjaunotām pašu telpām Kalpaka bulvārī 1.

Pēc neatkarības atjaunošanas Somijai Latvijā ir bijuši četri vēstnieki. Somijas un Latvijas attiecības ir siltas un ciešas. Somija ir centusies atbalstīt Latviju tās centienos arvien ciešāk integrēties Rietumvalstu sabiedrības, ekonomikas un drošības struktūrās. Atbalsts ir sniegts īpaši divpusējo tuvāko reģionu sadarbības un Ziemeļvalstu-Baltijas valstu sadarbības struktūru ietvaros. Uzmanība ir pievērsta gan uzņēmējdarbības jomai, gan arī pilsoniskās sabiedrības saskarsmes paplašināšanai un sadarbības pastiprināšanai. 

Apmaiņa ar vīzītēm starp Somiju un Latviju ir bijusi intensīva. Valsts vizītē 1995. gadā Latvijā ir viesojies prezidents Marti Ahtisāri un 2001. gadā - prezidente Tarja Halonena.

Ieskats jēgeru kustības vēsturē

Somu vēlēšanās atbrīvoties no Krievijas varas palielinājās līdz ar I Pasaules kara sākumu 1914. gadā. Studentu vidū radās doma par bruņotu cīņu. Vācija, kas karoja ar Krieviju, piekrita apmācīt 200 brīvprātīgo somu. Apmācība sākās 1915. gada 25. februārī Lokštedā, netālu no Hamburgas, un bija maskēta kā skautu kurss. 1915. gada septembrī kursu paplašināja līdz vesela bataljona apmācībai. Militāro apmācību Lokštedā pavisam izgāja 1900 somi.

1916. gada maijā no somiem tika izveidots Karaliskais Prūsijas Jēgeru bataljons Nr. 27. Lai bataljons iegūtu frontes pieredzi, to nosūtīja uz austrumu fronti Kurzemē, tagadējā Latvijas teritorijā. Bataljons piedalījās kaujās starp Misas upi un Rīgas jūras līci. Apmēram gadu bataljons atradās mācībās aiz frontes līnijas Liepājā.

Kad 1917. gada 6. decembrī Somija pasludināja savu neatkarību, jēgeri vēlējās atgriezties Somijā. Viņi atvaļinājās no vācu armijas un 1918. gada 13. februārī Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā zvērēja uzticību likumīgajai Somijas valdībai. Turpat tika iesvētīts arī jēgeru karogs. Galvenā jēgeru grupa no Liepājas atgriezās Somijā precīzi trīs gadus pēc apmācības uzsākšanas, 1918. gada 25. februārī. Somijā bija izvērsies pilsoņu karš, kurā ēgeri piedalījās valdības karaspēka sastāvā.

Pēc Somijas atbrīvošanas kara 600 jēgeri palika dienēt tikko izveidotajā Somijas armijā. Jēgeru uzdevums bija Somijas aizsardzības spēku izveidošana, apmācība un ekipēšana. Arī Somijas aizsardzības spēku komandieris 33 gadu laikā bija jēgers.

Jēgeri strādāja gandrīz visās Somijas sabiedrības nozarēs, arī ekonomikā un kultūrā. Daudzi no viņiem ieņēma vadošos amatus rūpniecības uzņēmumos. Bet savu lielāko ieguldījumu jēgeri tomēr bija veikuši armijā. Vācijā un Kurzemē apmācītie jēgeri darbojās vadošajos amatos Somijas veiksmīgajās aizsardzības kaujās pret Padomju Savienību kā Ziemas karā no 1939. līdz 1940. gadam, tā arī Turpinājuma karā no 1941. līdz 1944. gadam. 1944. un 1945. gadā jēgeri cīnījās pret saviem bijušajiem skolotājiem un ieroču brāļiem - vāciešiem Lapzemē.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija radusies iespēja atdzīvināt tās jēgeru vēstures lappuses, kas saistītas ar Latviju. Jēgeru tradīciju biedrības pārstāvji ir meklējuši un apzinājuši kapus, pieminekļus, kauju vietas un citas ar jēgeriem saistītas vietas un objektus un sakārtojuši tos. 1997. gadā Rīgas jūras līča piekrastē tika uzstādīts piemiņas akmens - no Somijas austrumu frontes aizsarglīnijas atvestais prettanku nocietinājums - un Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā tika atklāta piemiņas plāksne, kas veltīta jēgeru zvērestam 1918. gada 13. februārī. 2003. gadā Lapmežciema muzejā tika ierīkota pastāvīga fotoekspozīcija par jēgeru piedalīšanos kaujās Rīgas jūras līča piekrastē. 2004. gada maijā Klapkalnciema brāļu kapos tika atklāts no jauna piemineklis, kas sākotnēji bija uzstādīts 1929. gadā un Padomju okupācijas laikā tika nojaukts.

Lapmežciema pagasta muzejs
Tukuma rajona Lapmežciems
Liepu iela 4, 2. stāvs
tel. +371 31 63240

Līvi (lībieši) - vistālāk uz rietumiem dzīvojošā Baltijas jūras somu-ugru tauta

Līvi ir vistālāk rietumos dzīvojošā Baltijas jūras somu-ugru tauta. Viņi apdzīvoja plašu teritoriju Vidzemē un Kurzemē. Pirms Otrā pasaules kara līvi bija palikuši vairs tikai divpadsmit Kurzemes piekrastes zvejnieku ciemos. Ciemi atradās apmēram 60 km garā un dažus kilometrus platā piekrastes joslā (Līvu krasts), kas stiepjas uz Rietumiem no vistālākā Kurzemes ziemeļu punkta - Kolkas.

Līvu valoda, kas pieder pie somu-ugru valodu grupas, iedalījās rietumu un austrumu dialektos. Mūsdienās līvu valodā kā dzimtajā runā vairs tikai kāds desmits līvu. Vairums līvu valodā runājošo to ir apguvuši kā mācību priekšmetu nevis kā dzimto valodu.

Katru gadu augusta pirmajā sestdienā līvi un viņu draugi sanāk kopā, lai svinētu vasaras svētkus Mazirbē, Līvu krastā. 2000. gadā Līvu kultūras nams, kuru atklāja 1939. gadā, tika atdots atpakal Līvu savienībai. Savienība tika dibināta 1923. gadā un pašlaik tajā ir ap 250 biedriem.

Līvu valoda, kultūra un dzīves stils vienmēr ir interesējuši somu un igauņu valodniekus un etnogrāfus. 2003. gadā Līvu savienības 80. gadadienā Somijas valdība uzdāvināja savienībai fotoizstādi. Izstādē redzamās fotogrāfijas ir uzņemtas zvejnieku ciemos no 1902. līdz 1927. gadam un atdzīvina ciemus, kuri padomju gados gandrīz izmira. Vasarā šī fotoizstāde ir apskatāma Līvu kultūras namā Mazirbē.

Izprintē šo lapu

Šis dokuments

Atjaunināts 2008.05.02.


© Somijas vēstniecība, Riga | Informācija www-pakalpojumam | Kontaktinformâcija