Somija atrodas Eiropas ziemeļos starp 60 un 70 platuma grādiem. Ceturtā daļa tās teritorijas atrodas uz ziemeļiem no polārā loka. Somijas kaimiņvalstis ir Zviedrija, Norvēģija un Krievija, kurām ir sauszemes robeža ar Somiju, kā arī Igaunija, kura atrodas Somu līča pretējā krastā. Apmēram 75% Somijas teritorijas klāj meži, bet ūdeņi - pārsvarā ezeri - aizņem aptuveni 10% teritorijas. Somija ir mežiem bagātākā valsts Eiropā - 23 milj. hektāru klāj meži. Somijā ir apmēram 190 000 ezeru un
180 000 salu. Eiropas lielākais arhipelāgs, kurā ietilpst autonomā Ālandu salu province, atrodas dienvidrietumos jūras piekrastē.
Somijas klimatam ir raksturīgi četri izteikti gadalaiki. Ziemas ir aukstas, bet vasaras - siltas. Vidējā gada temperatūra Somijas galvaspilsētā Helsinkos ir + 5.3ºC. Vasarā dienas temperatūra Somijas dienvidos dažkārt sasniedz pat +30ºC. Ziemas mēnešos, īpaši janvārī un februārī, temperatūra bieži nokrīt zem
-20ºC. Tālajos Ziemeļos, aiz polārā loka, saule 73 diennaktis nenolaižas aiz horizonta, tādejādi radot vasaras baltās nakts efektu. Tajā pašā reģionā ziemas periodā saule 51 diennakti neparādās pie horizonta. Tā ir polārā nakts, kuru somi apzīmē ar vārdu "kāmos".
Somijā dzīvo aptuveni 5.2 miljoni iedzīvotāju. Pēc teritorijas Somija ir sestā lielākā valsts Eiropā, bet iedzīvotāju blīvums šeit ir tikai 17 cilvēki uz kvadrātkilometru. Lielākā daļa somu, apmēram divas trešdaļas, tagad dzīvo pilsētās, bet atlikusī trešdaļa - lauku rajonos. Somijas galvaspilsēta Helsinki kopā ar tās tuvumā esošajām piepilsētām Espo un Vantā veido strauji augošo Helsinku metropoles rajonu, kurā tagad dzīvo gandrīz 1 miljons somu. Parējās lielās pilsētas ir Tampere un Turku Dienvidsomijā un Oulu - ziemeļos. Etniski Somija joprojām ir ļoti viendabīga valsts. Ārzemnieki veido tikai 2% no visiem iedzīvotājiem. Lielākās imigrantu grupas ir no Krievijas, Igaunijas un Zviedrijas. Lielai daļai no viņiem ir somiska izcelsme.
Somu valoda ietilpst somugru valodu grupā, kurā ir divi atzari. Somu atzarā citu valodu starpā ir somu un igauņu valoda, bet otrajā, ugru atzarā, nozīmīgākā ir ungāru valoda. Somijā ir divas valsts valodas - somu un zviedru; zviedru valoda ir dzimtā valoda apmēram 6% iedzīvotāju. Zviedru valodas oficiālā statusa aizsākumi rodami tajā vēsturiskajā periodā, kad Somija bija Zviedrijas karalistes sastāvā (no XIII g.s. sākuma līdz 1809. gadam). Vēl viena vietējās minoritātes valoda ir sāmu valoda, kurā runā Lapzemē dzīvojošā nelielā sāmu tauta (pazīstami arī kā "lapi"). No svešvalodām vispopulārākā un visplašāk lietotā ir angļu valoda.
Sākot ar 1923. gadu Somijā ir pilnīga ticības brīvība. Lielākā reliģiskā konfesija valstī ir evanģēliski luteriskā baznīca, un neliela daļa somu pieder pie somu pareizticīgās baznīcas. Abas konfesijas ir atzītas par valsts reliģijām.
1155. gads No Zviedrijas Somijā ierodas pirmie misionāri. Somija kļūst par Zviedrijas karalistes daļu.
1809. gads Zviedrija piekāpjas un atdod Somiju Krievijai. Cars pasludina Somiju par autonomu
lielkņazisti un sevi par tās konstitucionālo monarhu, kuru pārstāv ģenerālgubernators.
1917. gads 6. decembrī Somija pasludina savu neatkarību.
1919. gads Tiek pieņemta konstitūcija un Somija kļūst par republiku, kuras valsts galva ir prezidents.
1939.- 40.g. Padomju Savienība uzbrūk Somijai, Ziemas karš.
1941.- 44.g Kaujas starp somu un padomju karaspēku atsākas un izraisa t.s."Turpinājuma karu". Daļa valsts teritorijas tiek atdota Padomju Savienībai, bet Somija netiek okupēta un saglabā savu neatkarību un suverenitāti.
1955. gads Somija kļūst par Apvienoto Nāciju locekli un 1956.g.- par Ziemeļvalstu Padomes locekli.
1995. gads Somija pievienojas Eiropas Savienībai.
1999. gads Somija atbalsta Eiropas Monetāro savienību.
2002. gads Ikdienas norēķinos sāk lietot Eiropas vienotās valūtas, eiro, banknotes un monētas.
Valsts galva ir Republikas prezidents, kurš tiek ievēlēts uz 6 gadiem un nevar atrasties amatā ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Prezidentu ievēl tiešās tautas vēlēšanās. Ja neviens no kandidātiem nav saņēmis absolūto balsu vairākumu pirmajā balsošanas kārtā, notiek balsošanas otrā kārta, kurā jāizvēlas starp diviem visvairāk balsu ieguvušajiem kandidātiem. 2000. gadā pirmo reizi somi par prezidenti ievēlēja sievieti, Tarju Halonenu.
Valdībai jābauda parlamenta (Eduskunta) uzticība. Parlamentā ir 200 deputāti, kurus ievēl ik pēc četriem gadiem. Pēdējo gadu laikā lielākās partijas parlamentā nemainīgi ir bijušas Sociāldemokrātiskā partija, Centra Partija un mēreni konservatīvā Nacionālās Koalīcijas Partija.
Pārsvarā tiek izveidotas daudzpartiju koalīcijas valdības, kurās ietilpst vismaz divas no augstāk minētajām partijām. Valdības vadītājs, premjerministrs, parasti nāk no tās partijas, kurai ir visvairāk vietu parlamentā. Pašreizējā Somijas konstitūcija, kuru pieņēma 2000. gadā, piešķir premjerministram lielākas pilnvaras.
Savā ārpolitikā Somija ievēro virzību uz nepārtrauktu attīstību, stabilitāti un drošību starptautiskajā sabiedrībā un cenšas stiprināt Somijas pozīcijas pasaulē. Līdzās tradicionālajām Ziemeļvalstu vērtībām, Somija piešķir īpašu nozīmi tādiem principiem kā demokrātija, likumu ievērošana un cilvēktiesības.
Kopš 1995. gada, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts, Somija ir svarīga pasaules politikas subjekta sastāvdaļa. Somija ir aktīva Savienības dalībniece un atbalsta kopējās ārpolitikas un drošības politikas tālāku stiprināšanu, ieskaitot tās spēju darboties krīzes situāciju noregulēšanā. Somija arī aktīvi atbalsta ES paplašināšanās procesu.
Somijas ārpolitika un drošības politika ir balstīta uz nepievienošanos militāriem blokiem un drošu nacionālo aizsardzību. Somijas sadarbība ar NATO notiek programmas "Partnerattiecības mieram"ietvaros. Somijai ir liela pieredze, piedaloties ANO miera uzturēšanas operācijās.
Somija aktīvi darbojas, lai stiprinātu daudzpusējo sadarbību, ANO un starptautiskos likumus kopumā.
Somija ir uzsākusi Helsinku procesu, kura mērķis ir uzlabot pašreizējās globālās pārvaldes struktūras.
19. gadsimtā līdz ar meža resursu apsaimniekošanu Somijā sākās industralizācija. Mūsdienās mežs joprojām ir Somijas galvenā dabas bagātība, neskatoties uz to, ka mašīnbūve un progresīvo tehnoloģiju nozares, ar firmu Nokia priekšgalā, ir kļuvušas par vadošajām rūpniecības nozarēm. Dažu pēdējo dekāžu laikā somu eksporta industriālā struktūra ir dramatiski mainījusies. Trīsdesmit gadus atpakaļ koksnes un papīra ražošana veidoja vairāk nekā pusi no Somijas eksporta. Tagad papīra ražošana ir tikai viens no trīs lielākajiem eksporta sektoriem, no kuriem divi pārējie ir elektronika un metāla un mašīnbūves ražošana. Tās ievērojamā izaugsme 1990- tajos gados pārsvarā balstījās uz mobīlajiem telefoniem un citām telekomunikāciju iekārtām.
Kas attiecas uz valsts vispārējo labklājību, somu mājsaimniecību tīrais ienākums atbilst ES dalībvalstu vidējam līmenim.
Somiem ir augsts izglītības standarts. Visi bērni vecumā no 7 līdz 16 gadiem iegūst obligāto pamatizglītību. Pēc 16 gadu sasniegšanas izglītība ir brīvprātīga ar izvēles iespējām: 3-4 gadi ģimnāzijā vai 2-5 gadi arodskolā. Somijā augstāko izglītību var iegūt universitātēs vai politehniskajās augstskolās. Valstī ir 20 universitātes un 29 politehniskās augstskolas. Gandrīz 60% somu ir ieguvuši vidējo speciālo izglītību un 13% - ir augstākā izglītība.
Pēdējos gados īpaša uzmanība visā valstī tiek pievērsta zinātniskiem pētījumiem un jaunu produktu radīšanai, īpašu uzsvaru liekot uz informācijas tehnoloģijām.
Somijā ir apmēram 200 avīžu, no kurām vairāk nekā viena ceturtā daļa iznāk 4-7 reizes nedēļā. Visu avīžu kopējā tirāža ir 3 miljoni.Lielākā daļa avīžu tiek abonētas, retāk tās tiek pirktas preses kioskos. Somijā ir arī liels skaits žurnālu - apmēram 2800 iknedēļas izdevumu, un ja vēl pieskaita žurnālus, kuri iznāk vismaz 4 reizes gadā, tad to skaits sasniedz 3500.
Somijā masu informācijas līdzekļu vidū dominē drukātie izdevumi. Kopējā laikrakstu tirāža uz vienu iedzīvotāju ir lielākā ES valstīs un trešā lielākā pasaulē.
Somijas valsts lielākajai raidorganizācijai YLE ir pieci nacionālie televīzijas kanāli. Bez tam vēl ir divi privātie televīzijas kanāli, kurus ir iespējams redzēt visā valsts teritorijā, un kādas 30 vietējās televīzijas stacijas. Somijā ir piecas nacionālās radio stacijas, no kurām četras ir publiskās radio stacijas un viena - komerciālā. Pavisam YLE pārvalda 13 radio stacijas, bet kopējais komerciālo staciju skaits pārsniedz 60.
Mūzika ir tā somu mākslas nozare, kura ir ieguvusi vislielāko cieņu ārzemēs. Būtiska somu muzikālās izglītības iezīme ir tā, ka pat parastas izglītojošās skolas spēj nodrošināt pastiprinātu mūzikas apmācību. Tas rosina patiesu interesi par mūzikas radīšanu, tādējādi audzinot aktīvus un progresīvi domājošus koncertu apmeklētājus nākotnē. Daudzus gadus centrālā figūra somu mūzikā bija 20.g.s. komponists Jans Sibeliuss. Tomēr šodien Somijā ir ļoti daudz izcilu komponistu un diriģentu. Arī somu popmūzika un rokmūzika jaunajā gadsimtā ir ieguvušas starptautisku atzinību.
Pasaulslaveni ir arī somu dizains un arhitektūra. Somu dizains ir kļuvis par jēdzienu, kuru veidojušas stipras tradīcijas, oriģinalitāte, modernums, augstas kvalitātes materiāli un kvalitatīva ražošana. Produkti no tādām dizaina kompānijām kā Marimekko, Iittala un Arabia tiek veiksmīgi eksportēti uz Ameriku, kontinentālo Eiropu un Austrāliju. Arī rūpnieciskais dizains ir spēlējis nozīmīgu lomu Somijas konkurētspējas izaugsmē 21.gadsimtā.
1950-tie gadi iezīmē izrāvienu starptautiskajā apziņā par Somiju kā progresīvas arhitektūras zemi.
Visietekmīgākais somu arhitekts neapšaubāmi ir bijis funkcionālists Alvars Ālto.
Atjaunināts 2009.02.02.
