Baltijas jūras valstu sadarbība

Viens no Somijas valdības svarīgākajiem mērķiem ir Baltijas jūras reģiona sadarbības uzlabošana – jo sevišķi jūras aizsardzības efektivizēšana. Somija piedalās Eiropas Savienības pirmās reģionālās programmas – Baltijas jūras reģiona stratēģijas – īstenošanā. 2010. gada februārī Somija rīkos Baltijas jūras aizsardzībai veltītu augstākā līmeņa sanāksmi – Baltic Sea Action Summit.

Vēstures gaitā Baltijas jūra Somijai vienmēr bijis svarīgākais ārējās tirdzniecības ceļš. Attēls: MEK-image

 

Baltijas jūra ir unikāla un ekoloģiski ļoti nedroša jūras teritorija. Ārkārtīgi satraucoši, ka Baltijas jūra ir arī viens no piesārņotākajiem jūras reģioniem visā pasaulē. Bīstamākais drauds Baltijas jūrai ir tās nemitīgā eitrofikācija, kuras galvenais iemesls ir pārlieku lielā barības vielu koncentrēšanās ūdenī, kas pārsniedz jūras pretestības spēju.

Jūras sliktais stāvoklis gan tieši, gan netieši negatīvi ietekmē dažādus jūras izmantošanas veidus. Šāda attīstības ievirze ir jāmaina. Baltijas jūras problēmas var risināt tikai ar Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību, saliedējot publiskā un privātā sektora pārstāvju rīcību.

Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģija

Eiropas Komisijas Baltijas jūras reģiona stratēģija un rīcības programma tika publicēta 2009. gada 10. jūnijā. Eiropas Savienības pirmās iekšējās reģionālās stratēģijas mērķis ir efektivizēt ES pašreizējo darbību reģionā, padarīt skaidrāku darbu dalīšanu un darbu gaitu ES līmenī un reģionālajā līmenī, kā arī ieviest reģionāli fokusētu viedokli ES politikas sektoros.

Stratēģija sniedz jaunas Baltijas jūras reģiona sadarbības formas un jau sagatavošanas posmā ir uzlabojusi dalībvalstu iekšējo un reģionālā līmeņa darbu dalīšanu, kā arī dod iespēju visā ES politikā daudz sekmīgāk rēķināties ar reģiona specifiskajiem apstākļiem.

Rīcības plānā Baltijas jūrai kā reģionam paredzēti četri stūrakmeņi:

• ilgtspējīga vides politika,
• ekonomiski uzplaukstošs reģions,
• pievilcīgs un labi pieejams reģions,
• drošs reģions.

 Lai to īstenotu, izstrādātas 15 prioritārās jomas, no kurām Somija koordinē četras:

1. kopā ar Poliju pret eitrofikāciju vērstās aktivitātes,
2. daļējā sadarbībā ar Zviedriju ilgtspējīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejniecības aktivitātes,
3. kopā ar Dāniju jūras satiksmes drošību un
4. pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanas jomā.

Daži no mērķiem, piemēram, jūras vides aizsardzības un jūras drošības jomā, prasa visa reģiona, ieskaitot arī Krieviju, vienlaicīgu un vienādas ievirzes darbību. Arī ekonomikas un tirdzniecības attīstībā un transporta investīcijās jāievēro plašas visa reģiona intereses, kaut arī savienība pati lemj par iekšējās stratēģijas aktivitātēm. Pats svarīgākais ir veidot sadarbību ar tām reģiona valstīm, kas neietilpst ES, balstoties uz vienlīdzības principiem un savstarpēji apspriežoties. Baltijas jūras stratēģija dod pozitīvu signālu reģiona valstīm un pierāda savienības pieaugošo interesi par šo reģionu.

2007. gada novembrī Baltijas jūras reģiona valstis pieņēma Baltijas jūras aizsardzības komisijas HELCOM Baltijas jūras rīcības plānu (Baltic Sea Action Plan), kurā tika definēti no Baltijas jūras glābšanas viedokļa neatliekami rīcības virzieni. Lai īstenotu rīcības plānu, Republikas prezidente Tarja Halonena (Tarja Halonen) un premjerministrs Mati Vanhanens (Matti Vanhanen) 2009. gada 19. aprīlī kopā ar Ilkas Herlina (Ilkka Herlin) vadīto Baltic Sea Action Group (BSAS, oficiālais nosaums ”Dzīvās Baltijas jūras fonds”) publicēja Baltijas jūras aizsardzības efektivizēšanai paredzētu jaunu rīcības kursu, un nākamais solis būs augstākā līmeņa sanāksme Baltic Sea Action Summit Helsinkos 2010. gada 10. februārī.

Baltic Sea Action Summit pamatideja ir apvienot publiskā un privātā sektora pārstāvjus, lai īstenotu no Baltijas jūras vides viedokļa pozitīvu rīcību. Rīcības ievirzes BSAS projektā tiks apkopotas kā saistošas valstīm, pašvaldībām, uzņēmumiem, organizācijām u.c. sektoriem un to īstenošana tiks kontrolēta.

Sanāksmes pamatideja ir apvienot publiskā un individuālā sektora pārstāvjus, lai īstenotu no Baltijas jūras vides viedokļa pozitīvu rīcību. Attēls: MEK-image

Ielūgumus saņēmuši Baltijas jūras reģiona valstu un valdību vadītāji. Dažāda mēroga uzņēmumi un organizācijas, kā arī ostas, enerģijas ražotāji, par notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanu atbildīgās institūcijas u.tml. var uzņemties saistības un piedalīties augstākā līmeņa sanāksmes īstenošanā. Uzņēmumi Baltijas jūras darbā piedalās, dāvājot savu kompetenci, preces vai līdzekļus projektiem, kā arī pilnveidojot savas nozares darbību tā, lai tā kļūtu draudzīgāka Baltijas jūrai.

Uzņēmumu un organizāciju vidē projekts jau pašā sākumā saņēmis labas atsauksmes. Uzņemoties saistības un dāvājot savu darbu, tam jau pievienojušies daudzi uzņēmumi, starp tiem arī lieli starptautiski uzņēmumi.

Uz sanāksmi aicinātas arī no Baltijas jūras aizsardzības viedokļa svarīgas starptautiskas organizācijas un finansu institūcijas, kas apņēmušās iesaistīties jaunos, ar Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģijas īstenošanu saistītos u.tml. projektos (Baltijas jūras aizsardzības komisija HELCOM, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka EBRD, kā arīZiemeļu investīciju banka NIB).