Politiskā sistēma
Somija ir parlamentāras demokrātijas valsts ar daudzpartiju politisko sistēmu, un valsts galva ir prezidents. Somija deklarēja neatkarību no Krievijas impērijas 1917. gada 6. decembrī. Kopš neatkarības pasludināšanas Somija ir attīstījusies saskaņā ar Rietumu demokrātijas tradīcijām gan Otrā pasaules kara, gan Aukstā kara apstākļos un kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Somijas politiskā sistēma
Prezidents ir Somijas valsts galva
Somijas parlaments
Somijas valdība
Somijas ministrijas
Somijā vara ir piešķirta tās pilsoņiem, kurus pārstāv parlaments.
Vietējā līmenī Somija ir iedalīta pašvaldībās, kur iedzīvotāji ievēl vietējo padomi. Katram pilsonim, kas līdz vēlēšanu dienai ir sasniedzis 18 gadu vecumu, ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētam. Ikviens, kam ir tiesības vēlēt, automātiski tiek iekļauts vēlētāju reģistrā.
Valsts galva ir Somijas Republikas prezidents, kas tiek ievēlēts uz sešiem gadiem. Jaunā konstitūcija, kas tika pieņemta 2000. gadā un labota 2012. gadā, ir vērsta parlamentārā virzienā, piešķirot lielāku varu parlamentam un valdībai.
Jaunajā konstitūcijā ir nostiprinātas premjerministra pozīcijas un mazināta prezidenta vara. Tomēr prezidents joprojām vada Somijas ārpolitiku kopā ar parlamentu, ir atbildīgs par attiecībām ar citām valstīm un pārstāv valsti starptautiskās organizācijās un pārrunās. Prezidents ir arī valsts Aizsardzības spēku virspavēlnieks.
Kopš neatkarības iegūšanas Somijai ir bijuši 12 prezidenti. Kopš 1994. gada prezidents tiek ievēlēts tautas tiešās vēlēšanās. Ja neviens no kandidātiem pirmajā vēlēšanu kārtā negūst vispārēju balsu vairākumu, tiek rīkota otra vēlēšanu kārta starp diviem vadošajiem kandidātiem. Maksimālais prezidentūras laiks ir divi termiņi.
Somijas tauta 2000. gadā ievēlēja Tarju Halonenu, kas bija pirmā sieviete prezidente, un ievēlēja viņu atkārtoti 2006. gadā. Pašreizējais Somijas prezidents ir Sauli Nīniste (Sauli Niinistö).
Parlamenta (somu val. eduskunta) sastāvā ir 200 deputāti, kas tiek ievēlēti ik pēc četriem gadiem. Pēdējās vēlēšanas notika 2011. gadā. Somijā ir vienpalātas parlaments.
Parlaments pieņem Somijas likumus, apstiprina valsts budžetu, ratificē starptautiskus līgumus un pārrauga valdību. Parlaments ir atbildīgs par premjerministra izvēli un valdības programmas apstiprināšanu. Valdības programma ir rīcības plāns, par kuru ir vienojušās valdībā ietilpstošās partijas, un tajā ir izvirzīti galvenie ievēlētās valdības uzdevumi.
Somijā ir daudzpartiju sistēma. Daudzpartiju politiku raksturo apstāklis, ka, visticamāk, nebūs vienas partijas, kas parlamenta vēlēšanās iegūs absolūtu vairākumu, tāpēc valsti vienmēr pārvalda koalīcijas valdība, kas bauda parlamenta uzticību. Parlamentāriešu vietu vairākumu guvušās partijas vadītājs visbiežāk kļūst par premjerministru.
Pēdējās desmitgadēs parlamenta trīs lielākās partijas nemainīgi ir bijušas mērenā konservatīvā Nacionālās koalīcijas partija, Sociāldemokrātiskā partija un Centra partija. Parlamenta vēlēšanās 2011. gadā ievērojamu balsu skaitu ieguva partija Īstenie somi.
Valdība sastāv no premjerministra un attiecīga ministru skaita.
Premjerministru ievēl parlaments.
Pēc parlamentārām vēlēšanām saskaņā ar rezultātiem partijas sāk pārrunas par valdības veidošanu. Prezidents oficiāli ieceļ valdību.
Valdība ir uzskatāma, no vienas puses, par struktūru, kas ir atbildīga par valsts vispārēju vadīšanu, un, no otras puses, par valsts varas orgānu, kas pieņem lēmumus valdības un pārvaldes jautājumos.
Premjerministrs vada valdības darbību, kā arī pārrauga jautājumu sagatavošanu un izskatīšanu, par kuriem valdība ir pilnvarota lemt. Premjerministrs vada valdības plenārsēdes.
Valdībai ir jābauda parlamenta uzticība.
Somijas pašreizējais premjerministrs ir Nacionālās koalīcijas partijas līderis Jirki Katainens (Jyrki Katainen).
Somijā ir 12 ministrijas. Katra ministrija ir atbildīga par jautājumu sagatavošanu, kas ir valdības uzdevumu lokā.
Izglītības un kultūras ministrija
Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija
Transporta un sakaru ministrija
Nodarbinātības un ekonomikas ministrija