Tieši uz saturu
Somijas ārlietu ministrija

Valoda - Somijas vēstniecība, Rīga : Par Somiju : Valoda

SOMIJAS VĒSTNIECĪBA, Rīga

Kalpaka bulvaris 1
LV-1605 Rīga, Latvija
Tel. +371-6707 8800
E-pasts sanomat.rii@formin.fi
English | Latviski | Suomi | Svenska |  | 
Normāli burtiRakstīt lielākiem burtiem
 

Valoda

Somijā ir divas oficiālās valsts valodas. Somu valoda ir dzimtā valoda 90 procentiem iedzīvotāju, bet zviedru valoda – sešiem procentiem iedzīvotāju.

Somija ir divvalodu valsts

Saskaņā ar Somijas konstitūciju ikvienam indivīdam ir tiesības lietot savu dzimto valodu - somu vai zviedru valodu - saziņai ar valsts iestādēm. Valodu likums attiecas uz divām konstitucionāli noteiktām valsts valodām: somu un zviedru valodu. Valodu likums pirmo reizi tika pieņemts 1922. gadā, un tas tika atjaunots 2004. gadā. Līdzās somu un zviedru valodai Somijā arī trešajai valodai – sāmu valodai - ir juridisks statuss.

Somijas iedzīvotāju lielākā daļa brīvi runā svešvalodās. Angļu valoda ir kļuvusi par vispopulārāko un visplašāk lietoto svešvalodu.

Lai iegūtu Somijas pilsonību, obligāta prasība ir apmierinošas mutiskas un rakstiskas somu vai zviedru valodas prasmes.

Somu – Somijas nacionālā valoda

Somu valoda pieder pie mazas somugru valodu grupas. Somu valoda ir aglutinējoša valoda, un vārdu lielākā daļa tiek veidota, savienojot morfēmas.

Letters Ä, I, T,ISomu vārds -äiti-māte balsojot tika atzīts par viskaistāko vārdu somu valodā. Foto: Maria Kozulia.

Somu valodas vispārējo rakstības sistēmu izveidoja Mikaels Agrikola (Mikael Agricola) 16. gadsimtā. Somu valodas ortogrāfiju viņš balstīja uz zviedu, vācu un latīņu valodu. Agrikolas mērķis bija pārtulkot Bībeli, bet vispirms bija jādefinē somu valodas likumi. Somu literārā valoda joprojām balstās uz šiem likumiem.

No 16. līdz 19. gadsimtam somu valoda gandrīz vienīgi bija zemnieku saziņas līdzeklis, tā tika izmantota arī reliģiskā kontekstā. Valsts pārvaldē izmantoja zviedru valodu un to lietoja sabiedrības augstākās aprindas. Ideja par somu valodu kā pilntiesīgu nacionālo valodu guva lielu atbalstu 19. gs., un līdz gadsimta beigām tā kļuva par visas Somijas sabiedrībā plaši lietotu saziņas līdzekli.

Zviedru – viena no divām oficiālajām valodām Somijā

Zviedru valodas kā valsts valodas statusu nosaka Somijas konstitūcija. Oficiālajam statusam ir vēsturiskas saknes, jo Somija bija Zviedrijas Karalistes sastāvā no 13. gadsimta līdz 1809. gadam.

Somijas zviedru lielākā daļa apdzīvo Somijas piekrasti un Ālandu salas. Ālandu salās zviedru valoda ir vienīgā oficiālā valoda. Tas nozīmē, ka zviedru valodu lieto reģionālajās, pašvaldību un valsts institūcijās.

Sabiedriskajām institūcijām Somijā ir jānodrošina kultūras un sabiedriskie pakalpojumi vienlīdzīgā mērā visiem sabiedrības locekļiem - gan tiem, kam dzimtā valoda ir zviedru valoda, gan tiem, kam dzimtā valoda ir somu valoda. Tas nozīmē, ka dažādi sociālie pakalpojumi, izglītība un informācijas pieejamība jānodrošina abās valsts valodās.

Atkarībā no dzimtās valodas, visiem Somijas skolēniem somu vai zviedru valodas stundas ir iekļautas otras valsts valodas obligātajā programmā.

Sāmu – Ziemeļsomijas valoda

Trešā valoda, kurai Somijā ir juridisks status, ir sāmu valoda, kar ir Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Krievijas teritorijā dzīvojošas tautas dzimtā valoda. Sāmu valodas tiesības nodrošina Sāmu valodas likums (atjaunots 2004.g.). Likumā ir ietverti noteikumi par tiesībām sāmiem lietot dzimto valodu tiesā un citās sabiedriskās institūcijās, kā arī par pienākumu iestādēm īstenot un veicināt sāmu valodas tiesības.

Pašlaik apritē ir deviņi dažādi sāmu valodas dialekti. Sāmu reģionā Ziemeļsomijā trīs no tiem ir ziemeļsāmu, Inari sāmu un skoltsāmu valoda. Ziemeļsāmu valodā runā aptuveni 2000 cilvēku. Lai gan sāmiem ir sava dzimtā valoda, viņi parasti runā arī somiski.

Ziemeļsāmu valoda ir visplašāk lietotais sāmu dialekts – tā ir saziņas valoda 20 000 cilvēkiem Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Inari sāmu valodā runā tikai Somijā. Skoltsāmu valoda ir dzimtā valoda Somijā un Krievijā dzīvojošajiem sāmiem. Gan Inari sāmu valoda, gan skoltsāmu valoda ir dzimtā valoda 300 iedzīvotājiem katrā no šiem dialektiem. Ziemeļsāmu valoda ir apdraudēta valoda. Inari sāmu valoda un skoltsāmu valodas ir ārkārtīgi apdraudētas valodas.

Sāmu dzimtenes visās sākumskolās un pamatskolās izglītība tiek apgūta sāmu valodā. Somijas likumdošana nosaka, ka sāmiem, kuru dzimtā valoda ir sāmu valoda un kuri dzīvo Sāmu dzimtenē, ir tiesības uz pamatizglītības lielāko daļu sāmu valodā. Pateicoties sāmu valodas lielākai izmantošanai un mācīšanai, katrā no sāmu valodām ir palielinājies to lietotāju skaits.

Citas valodas Somijā

4.2% iedzīvotāju dzimtā valoda nav ne somu, ne zviedru, ne sāmu valoda. Lielākās svešvalodas ir:

  • krievu valoda - 55 000 iedzīvotāju
  • igauņu valoda - 29 000 iedzīvotāju
  • somāļu valoda - 13 000 iedzīvotāju
  • angļu valoda - 13 000 iedzīvotāju
  • arābu valoda – 10 000 iedzīvotāju.

 

Izprintē šo lapu

Citas Ārlietu dienesta mājas lapas

Radnieciskās mājas lapas

Atjaunināts 2013.07.23.


© Somijas vēstniecība, Riga | Informācija www-pakalpojumam | Kontaktinformâcija