Tieši uz saturu
Somijas ārlietu ministrija

Etniskās grupas - Somijas vēstniecība, Rīga : Par Somiju : Etniskās grupas

SOMIJAS VĒSTNIECĪBA, Rīga

Kalpaka bulvaris 1
LV-1605 Rīga, Latvija
Tel. +371-6707 8800
E-pasts sanomat.rii@formin.fi
English | Latviski | Suomi | Svenska |  | 
Normāli burtiRakstīt lielākiem burtiem
 

Etniskās grupas

Ārpus Somijas dzimušo iedzīvotāju skaits ir viens no zemākajiem Eiropā – 2010. gadā gandrīz 250 000 cilvēku, bet situācija pakāpeniski mainās. Dažām etniskām minoritātēm Somijā ir sena vēsture.

Etniskās grupas un minoritātes Somijā

Ārpus Somijas dzimušo iedzīvotāju skaits ir viens no zemākajiem Eiropā – 2010. gadā tie gandrīz 250 000 cilvēki, bet situācija pakāpeniski mainās. Dažām etniskām minoritātēm Somijā ir sena vēsture.

Katru gadu Somiju par pastāvīgu dzīvesvietu izvēlas vairāk nekā 20 000 ārzemnieku. Ieceļotāju lielākā daļa ir no Eiropas un Āzijas. Bēgļi tiek uzņemti ierobežotā daudzumā, galvenokārt saskaņā ar kvotām un patvēruma piešķiršanu.

Minoritātes pārstāv Etnisko attiecību nacionālā konsultatīvā padome, ETNO.

Sāmi – pirmtauta Sāmzemes ziemeļos 

 Sāmi ir vienīgā pirmtauta Eiropas Savienības teritorijā.

Sámi handicraft. Sāmi ir slaveni ar saviem rokdarbiem.

Somijā dzīvo ap 9000 sāmu, un viņiem ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, kultūru un tradicionālos arodus. Sāmu galvenā nodarbošanās ir ziemeļbriežu audzēšana. Sāmu dzimtene ir juridiski noteikta, un tā atrodas četrās vistālāk ziemeļos esošajās Somijas pašvaldību teritorijās.

Krievi Somijā

Krievi ir otra lielākā minoritāte Somijā pēc Somijas zviedriem. Saskaņā ar 2010. gada datiem Somijā dzīvoja aptuveni 29 000 krievu.

Somijas krievu diasporu mēdz iedalīt divās daļās - tā sauktajos „vecajos krievos” un „jaunajos krievos”.

Pirmie krievu tautības iedzīvotāji Somijā tika pārcelti no Karēlijas provinces, kas 18.gs. bija nonākusi Krievijas pārvaldībā. Otrais imigrācijas vilnis bija Somijas autonomās Lielkņazistes laikā (1908-1917). Tie bija krievu tirgotāji, cariskā ierēdniecība, pareizticīgo garīdzniecība un militārpersonas. Trešais imigrācijas vilnis aptvēra 1917. gada revolūcijas bēgļus. Laika gaitā viņi ir pilnībā asimilējušies somu sabiedrībā, un mazākā mērā – Somijas zviedru minoritātē.

Par „jaunajiem krieviem” sauc tos, kuri ir emigrējuši uz Somiju no kādreizējās Padomju Savienības vai arī vēlāk no Krievijas un citiem Neatkarīgo valstu savienības (NVS) reģioniem.

Romi Somijā

Romi Somijā ir lingvistiska un kultūras minoritāte, kura ir dzīvojusi valstī vairāk nekā 500 gadus. Romu aptuvenais skaits Somijā ir 10 000, un to lielākā daļa dzīvo Somijas pilsētās valsts dienvidos un rietumos, lai gan romu kopienas ir visā valstī.

Romi ir Somijas pilsoņi un bauda visas pilsoņu tiesības, un uz viņiem attiecas visi pilsoņu pienākumi. Romiem piemīt spēcīga kultūras identitāte, bet viņi neapšaubāmi uzskata sevi par piederīgiem arī Somijas tautai. Neskatoties uz vienlīdzīgo juridisko statusu, romiem Somijā vēl ir jāpanāk pilnīga vienlīdzība, jo ikdienā viņi joprojām piedzīvo diskrimināciju.

Ebreji Somijā

Par Somijas ebrejiem ir uzskatāmi ebreju tautības iedzīvotāji, kuriem ir Somijas pilsonība. Patlaban Somijā dzīvo apm. 1300 ebreji, vairākums ir apmeties Helsinkos un galvaspilsētas reģionā. Ebreji ir labi integrēti Somijas sabiedrībā.

Zviedrijas-Somijas karalistē pirmajiem ebrejiem 18. gs. bija atļauts dzīvot Zviedrijā bet aizliegts apmesties Somijā.

Somijas autonomās Lielkņazistes laikā Krievijas impērijas sastāvā (1809-1917) ebreju tirgotāji un amatnieki, kā arī cariskās armijas virsnieki apmetās Somijas teritorijā. Gadu pēc Somijas neatkarības iegūšanas,1918. gadā, ebreji kļuva par pilntiesīgiem Somijas pilsoņiem.

Tatāri Somijā

Somijas tatāri ir tjurku izcelsmes tauta un ir musulmaņi. Pašlaik Somijā dzīvo apmēram 800 tatāri, lielākā daļa no tiem mīt Helsinkos un to tuvākajā apkaimē. Tatāri ir pilnībā integrēti Somijas sabiedrībā, un viņi ir aktīvi Somijas ekonomiskās un kulturas dzīves locekļi. Tatāri ir vissenākā musulmaņu minoritāte Somijā, un pārējās Ziemeļvalstīs.

Tatāru senči apmetās Somijā laikā, kad tā bija autonoma Lielkņaziste Krievijas impērijas sastāvā. Lielākā daļa no viņiem bija tirgotāji un apmetās Helsinku apkaimē. Daļa tatāru apmetās Vīborgā, Karēlijā. Saskaņā ar noslēgto miera līgumu Somijai nododot Karēliju Padomju Savienībai 1944. gadā , daudz tatāru pārcēlās uz Tamperes pilsētu.

Izprintē šo lapu

Citas Ārlietu dienesta mājas lapas

Radnieciskās mājas lapas

Atjaunināts 2013.07.23.


© Somijas vēstniecība, Riga | Informācija www-pakalpojumam | Kontaktinformâcija