Tieši uz saturu
Somijas ārlietu ministrija

Plašsaziņas līdzekļi - Somijas vēstniecība, Rīga : Par Somiju : Plašsaziņas līdzekļi

SOMIJAS VĒSTNIECĪBA, Rīga

Kalpaka bulvaris 1
LV-1605 Rīga, Latvija
Tel. +371-6707 8800
E-pasts sanomat.rii@formin.fi
English | Latviski | Suomi | Svenska |  | 
Normāli burtiRakstīt lielākiem burtiem
 

Plašsaziņas līdzekļi

Somijā ir daudzveidīgi plašsaziņas līdzekļi..

Somijā ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību

Somija ir viena no demokrātiskākajām valstīm pasaulē, un tās valdība ciena katra cilvēka tiesības paust savu viedokli.

Telecommunications tower in middle of a forest in Finland.Bāzes retranslācijas stacijas, dēvētas par telekomunikācijas antenām, ir kļuvušas par raksturīgu Somijas ainavas sastāvdaļu. Foto: Sonera/ Siru Sihvonena.

Preses brīvībai Somijā ir senas tradīcijas. Pirmais Likums par informācijas brīvību tika pieņemts 1766. gadā. Mūsdienās valsts konstitūcija garantē vārda brīvību un pieejamību informācijai. Cenzūra plašsaziņas līdzekļos ir aizliegta.

Somijas valsts ir paraugs attieksmei pret žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem, valsts arī aizsargā tos pret ļaunprātīgiem tiesvedības uzbrukumiem. Saskaņā ar organizācijas Freedom House 2010. gada pārskatu Somijas prese, līdzās pārējām Ziemeļvalstīm, bauda vislielāko brīvību pasaulē. Organizācija Reportieri bez robežām (Reporters Without Borders – RSF) 2010. gadā ierindojusi šīs valstis Preses brīvības indeksa (Press Freedom Index) saraksta galvgalī.

Vārda brīvība neaprobežojas vienīgi ar plašsaziņas līdzekļiem. Katram pilsonim ir tiesības uz informācijas pieejamību, tiesības tikt uzklausītam un paust viedokli. Šīs tiesības ietver arī atbildību. Aizliegts celt neslavu un zaimot, kā arī kūdīt uz rasu diskrimināciju.

Somijas plašsaziņas līdzekļu pašregulācijas mehānisms

Somijas plašsaziņas līdzekļu rīcību regulē divi pamatinstrumenti – likumdošana un sabiedriskais pasūtījums. Transporta un sakaru ministrija regulē telekomunikācijas nozari; tā administrē reģionālā radio un televīzijas licenču darbību.

Somijā žurnālistikas pašregulāciju nodrošina izdevēji un žurnālisti. Plašsaziņas nozares izdevēji un žurnālisti 1968. gadā nodibināja Plašsaziņas līdzekļu padomi (Council for Mass Media – CMM). CMM iestājas par labu profesionālo praksi, kā arī vārda un publicēšanās brīvību. CMM kompetencē neietilpst jurisdikcijas jautājumi.

Somijas laikraksti un žurnāli

Plašsaziņas līdzekļu lielākā daļa ir iespiestie izdevumi. Valstī izdoto laikrakstu nosaukumu kopskaits ir 200 ar kopējo tirāžu vairāk nekā 3 miljoni eksemplāru. Avīžu lielākā daļa tiek abonēta un piegādāta adresātiem agri no rīta.

Valstī tiek izdoti vairāk nekā 3000 nosaukumu žurnāli, vairāk nekā puse no tiem ir nedēļas žurnāli.

Televīzija un radio Somijā

Journalists and production crew at YLE studio in Helsinki.Valsts radio un televīzijas uzņēmums YLE gatavojas tiešraides programmai. Foto: Jirki Valkama/YLE Kuvapalvelu.

Somijā ir gan sabiedriskie TV kanāli, gan privātie TV komerckanāli. Tradicionāli visas ārzemju programmas tiek subtitrētas (nevis dublētas) somu vai zviedru valodā. Subtitrēšana ir sekmējusi Somijas iedzīvotāju rakstpratības līmeņa paaugstināšanos.

Kopš 2007. gada visi TV raidījumi tiek pārraidīti ciparu formātā. Somija bija pirmo valstu vidū, kas pārveidoja TV raidīšanas tīklu ciparu formātā.

Somijas radio un televīzijas uzņēmums YLE ir publiska akciju sabiedrība. YLE apkalpo televīzijas un radio kanālus. Sabiedrība vērtē YLE kā uzticamu ziņu un aktualitāšu avotu. YLE TV1 kļuva par vispopulārāko televīzijas kanālu 2010. gadā. YLE programmas un to saturu augstu vērtē gandrīz 95 procenti valsts iedzīvotāju.  

YLE ir viens no galvenajiem nacionālo mākslas, izglītības un bērnu programmu producentiem un veidotājiem valstī. YLE mērķauditorija ir arī minoritātes un sociālās grupas ar īpašām vajadzībām. YLE publisko valsts mēroga paziņojumus.

YLE darbību finansē televīzijas abonentmaksa, un programmas tiek raidītas bez reklāmām.

Līdzās YLE valstī darbojas privāti TV komerckanāli. Visi televīzijas kanāli paši sagatavo savas jaunāko ziņu programmas.

Internets

No Somijas iedzīvotājiem 86 procenti lieto internetu. Interneta pieslēgums ir 75 procentiem mājsaimniecību. 

Computers and studio cameras.Somijas plašsaziņas līdzekļi tiek uzskatīti par neatkarīgākajiem visā pasaulē. Televīzija un internets ir Somijas plašsaziņas līdzekļu sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Foto: Juka Lintinens/ YLE Kuvapalvelu

Visbiežāk internets tiek izmantots e-pastam, internetbankas pakalpojumiem un informācijas meklēšanai par precēm un pakalpojumiem.

Interneta pieslēgumu lielākā daļa ir platjoslas pieslēgumi. Platjosla nodrošina datu pārraidi, kas bez traucējumiem nodrošina tiešsaistes satura un pakalpojumu izmantošanu. Starptautiskā statistika liecina, ka platjoslas savienojums nodrošina vidēji 256 kb/s. Somijai raksturīga platjoslas savienojuma jauda ir 2 Mb/s, kas nodrošina daudz ātrāku datu pārraidi.

Kopš 2010. gada platjoslas pieslēgums, tāpat kā tālruņa un pasta pakalpojumi, ir iekļauts komunikācijas pamatpakalpojumos. Minimālais datu pārraides ātrums ir 1 Mb/s un iekļauts universālajā pakalpojumā. Telekomunikāciju operatoriem, kas uzskatāmi par universālā pakalpojuma sniedzējiem, katrai pastāvīgai dzīvesvietai un birojam ir jāpiegādā šāds serviss par pieņemamu cenu.

Nākotnes mērķos ietilpst platjoslas pieslēguma tīkla paplašināšana valstī.

© Somijas vēstniecība, Riga | Informācija www-pakalpojumam | Kontaktinformâcija