Tieši uz saturu
Somijas ārlietu ministrija

Somijas vēsture - Somijas vēstniecība, Rīga : Par Somiju : Somijas vēsture

SOMIJAS VĒSTNIECĪBA, Rīga

Kalpaka bulvaris 1
LV-1605 Rīga, Latvija
Tel. +371-6707 8800
E-pasts sanomat.rii@formin.fi
English | Latviski | Suomi | Svenska |  | 
Normāli burtiRakstīt lielākiem burtiem
 

Somijas vēsture

Somijas vēstures īss pārskats no aizvēsturiskiem laikiem līdz mūsdienām.

Agrīnā vēsture

8500.–6000.p.m.ē.

Pēc ledāja atkāpšanās Somijas teritoriju sāk apdzīvot pirmie cilvēki.

97. g.

Romiešu vēsturnieka Kornēlija Tacita grāmatā Germania pirmo reizi pieminēta sena ziemeļaustrumu tauta – fenni.

1155. g.

Pirmie misionāri no Zviedrijas ierodas Somijā. Somija tiek iekļauta Zviedrijas Karalistes sastāvā.

13.gs.sākums

Nodibināta vecākā pilsēta Somijā – Turku.

1238./1239.g.-
1258./1259. g.

Otrs Krusta karagājiens uz Somiju. Nostiprinās saites starp Somiju un Zviedriju. Vēsturnieki nav spējuši precīzāk noteikt Krusta karagājiena laiku.

1323.g.

Pehkinesāri miera līgums (Pähkinäsaaren rauha). Zviedrija izvirzās priekšplānā, jo tiek noslēgs miera līgums ar Novgorodas Republiku (Krievijas viduslaiku valsti). Austrumsomija tiek nodota Novgorodai, savukārt Somijas rietumdaļa un dienviddaļa – Zviedrijai.

No 1500.gada līdz 1699. gadam

1527.g.

Pēc reformācijas Zviedrija ir piederīga luteriskajai baznīcai, tādējādi arī Somija pieņem luterticību.

1543.g.

Pateicoties reformācijai, pieaug ar somu valodu saistītās kultūras nozīme. Publicēta pirmā grāmata somu valodā – ābece ABC kiria. 1548. g. somu valodā tiek izdota Jaunā Derība.

1550.g.

Nodibināta Helsinku pilsēta.

1618.-1648.g.

Zviedrija piedalās Trīsdesmitgadu karā. Somijas vieglā kavalērija (hakkapeliitta) cīnās Zviedrijas karaļa armijas rindās.

1640.g.

Somijā nodibināta pirmā augstskola – Turku Karaliskā akadēmija.

1617.-1700.g.

Zviedrija paplašina savas robežas ap Baltijas jūras piekrasti un spēj pārvirzīt Somijas teritorijas robežu tālāk uz austrumiem.

  18. gadsimts un 19. gadsimts

1700.-1721.g.

Norisinās Lielais Ziemeļu karš (Suuri pohjan sota) starp Zviedriju un Krieviju. Krievija ieņem un okupē Somiju no 1714. g. līdz 1721. g., kad tiek noslēgts Ūsikaupunki miera līgums (Uudenkaupungin rauha) un beidzas Lielais Ziemeļu karš. Zviedrija cieš smagu sakāvi.

Ūsikaupunki miera līgums maina varas līdzsvaru Eiropā. Zviedrijas impērijas ēra ir beigusies, un Krievija izvirzās jaunas impērijas statusā. Zviedrija atsakās no gandrīz visām savām domīnijām, izņemot Somiju. Somijas dažas austrumu daļas tiek nodotas Krievijai.

1741.-1743.g.

Cepuru karš (Hattujen sota) beidzas ar miera līgumu starp Zviedriju un Krieviju. Saskaņā ar Turku miera līgumu (Turun rauha) Zviedrija nodod Krievijai Somijas austrumu teritorijas. Krievija garantē šo teritoriju iedzīvotājiem reliģisko brīvību, īpašumu, likumu un privilēģiju neaizskaramību.

1808.-1809.g.

Norisinās karš starp Zviedriju un Krieviju. Zviedrija zaudē karu un atsakās no Somijas par labu Krievijai. Cars pasludina Somiju par autonomu lielkņazisti, sevi ieceļot par konstitucionālu monarhu, ko pārstāv ģenerālgubernators. Tomēr Zviedrijas iedibinātā likumdošanas sistēma un sabiedriskās iekārtas pārējās struktūras Somijā lielā mērā paliek nemainīgas. Somijas iedzīvotājiem ir atļauts saglabāt luterticību.

1812.g.

Somijas galvaspilsēta tiek pārcelta uz Helsinkiem.

1835.g.

Publicēts Somijas tautas eposs Kalevala.

1865.g.

Somijā tiek laista apgrozībā sava valūta. Somijas Banka ievieš marku kā maksāšanas vienību, ar to aizvietojot Krievijas rubli.

 No 1906. gada līdz 1944. gadam
1906.g.

Pēc parlamentāras reformas balsošanas tiesības tiek paplašinātas, iekļaujot visus valsts pieaugušos pilsoņus neatkarīgi no dzimuma, šķiru piederības, pārticības vai ieņemamā amata.

1917.g.

6. decembrī Somija deklarē neatkarību no Krievijas.

1918.g.

Somijas Pilsoņu karš risinās starp sociāldemokrātiem, kuru priekšgalā ir Somijas Tautas deputāti, saukti par “sarkanajiem”, un spēkiem, kas vērsti pret sociālistiem – Senātu ar konservatīvajiem priekšgalā, dēvētiem par “baltajiem”. “Baltie” gūst uzvaru karā, kurā gāja bojā apm. 37 000 cilvēku no 3 miljonu lielā iedzīvotāju kopskaita.

Tiek nodibināta Somijas Ārlietu ministrija.

1919.g.

Somija pieņem konstitūciju, kļūstot par republiku, kuras valsts galva ir prezidents.

1939.-1940.g.

Padomju Savienība uzbrūk Somijai, un norisinās Ziemas karš.

1941.-1944.g.

Karadarbība starp Somijas un padomju spēkiem pāraug Turpinājuma karā. Dažas teritorijas tiek nodotas Padomju Savienībai, bet Somija pretojas okupācijai, saglabājot neatkarību un suverenitāti.

 No 1950. gadiem 

1952.g.

Helsinkos notiek vasaras olimpiskās spēles.

1955.g.

Somija iestājas Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).

1956.g.

Somija iestājas Ziemeļu Padomē.

1961.g.

Somija iestājas Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā (EFTA) asociētā biedra statusā.

1973.g.

Somija paraksta Eiropas Ekonomiskās kopienas (EEC) līgumu.

1975.g.

Somija uzņem Eiropas Drošības un sadarbības konferences (CSCE) galotņu tikšanos un kopā ar 34 valstīm paraksta Helsinku Noslēguma aktu 1975. (Helsinki Final Act 1975). (2004. g. CSCE tiek pārdēvēta par Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju – EDSO (Organization for Security and Cooperation in Europe – OSCE).

 No 1990. gadiem

1995.g.

Somija kļūst par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti.

1999.g.

Somija pievienojas Eiropas monetārajai savienībai. No 1. jūlija līdz 31. decembrim Somija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

2000.g.

Somijā tiek ievēlētā pirmā sieviete prezidente, kas 2006. g. tiek ievēlēta atkārtoti.

2002.g.

Somija pāriet uz ES vienoto valūtu – eiro banknotēm un monētām.

2006.g.

Somija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts no 1. jūlija līdz 31. decembrim.

2008.g.

Somija ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO/OSCE) prezidējošā valsts Eiropā.

2020.g.

Somija atkārtoti kļūs par ES prezidējošo valsti.

 

© Somijas vēstniecība, Riga | Informācija www-pakalpojumam | Kontaktinformâcija